Search results for "IMPEDANCES SPEKTROSKOPIJA"
showing 6 items of 6 documents
Bismuta selenīda plāno kārtiņu elektroķīmisko īpašību raksturošana nātrija nitrāta ūdens elektrolītā
2021
Bakalaura darba ietvaros tika veikti elektroķīmiskie mērījumi bismuta slelenīda plānajām kārtiņām, izmantojot ciklisko voltamperometriju (CV) un elektroķīmisko impedances spektroskopiju (EIS), kā arī plāno kārtiņu raksturojums, izmantojot skenējošo elektronu mikroskopiju (SEM) un enerģijas dispersīvo rentgenstaru spektroskopiju (EDX). Iegūtie rezultāti statistiski apstrādāti, salīdzināti ar literatūru un izdarīti secinājumi par bismuta selenīdu veikstpēju nātrija nitrāta ūdens elektrolītā. Pētījuma rezultāti norāda uz Bi2Se3 plāno kārtiņu perspektīvu pielietojumu kā anoda elektrodu nātrija jonu baterijās ar ūdens elektrolītu (ASIB).
Litija sāļu – imidazolija jonu šķidrumu elektrolītu jonu vadītspēja un termiskā stabilitāte
2016
Litija sāļu - imidazolija jonu šķidrumu elektrolītu jonu vadītspēja un termiskā stabilitāte Singatulovs J., zinātniskais vadītājs Dr. chem., doc. Vaivars G. bakalura darbs, 38 lappuses, 21 attēli, 25 literatūras avoti. Latviešu valodā. Darbā tika sintezēti divi jonu šķidrumi: 1-butil-3-metilimidazolija dimetilfosfāts un 1,3-dimetilimidazolija dimetilfosfāts. Vadītspēja un elektroķīmiskā stabilitāte atkarībā no temperatūras tika noteiktas tīriem jonu šķidrumiem un jonu šķidrumu - litija nitrāta elektrolītiem. Tika izstrādāta vadītspējas atkarības no temperatūras noteikšanas metodika. Ar impedances spektroskopiju tika noteikti vadītspēju ietekmējoši faktori.
Ekvivalento shēmu metode ūdeni saturošu jonu šķidrumu impedances analīzē ar platīna elektrodiem
2015
Tika uzņemti vairāku jonu šķidrumu impedances dati, mainot temperatūru un pielikto līdzspriegumu, iegūtie dati analizēti ar ekvivalento shēmu metodi. Analizētā ekvivalentas shēmas komponentu atkarība no mainīgiem faktoriem un to fizikālā interpretēšana.
Poli(ēterēterketona)-alkilimidazolija jonu šķidrumu kompozīto membrānu mehānisko īpašību un elektrovadītspējas pētīšana
2015
Poli(ēterēterketona)-alkilimidazolija jonu šķidrumu kompozīto membrānu mehānisko īpašību un elektrovadītspējas pētīšana. Sprūģis E., zinātniskais vadītājs Dr. chem., doc. Vaivars G. Maģistra darbs, 40 lappuses, 30 attēli, 1 tabula, 38 literatūras avoti. Latviešu valodā. Darbā tika veikta mehānisko īpašību analīze temperatūru intervālā no 20 °C līdz 200 °C sekojošām kompozītmembrānām: sulfonēta poli(ēterēter)ketona (SPĒĒK)-1,3-dimetilimidazolija dimetilfosfāts, SPĒĒK-1,2,3-trimetilimidazolija dimetilfosfāts, SPĒĒK-1-butil-2,3-dimetilimidazolija dimetilfosfāts. Intervālā no 30 °C līdz 150 °C sekojošām kompozītmembrānām tika veikta elektrovadītspējas pētīšana, izmantojot elektroķīmiskās impeda…
Na2FeP2O7/C sintēze un elektroķīmiskās īpašības
2020
Bakalaura darba ietvaros sintezēts Na2FeP2O7/C, par oglekļa avotu izmantojot glikozi un grafēna oksīdu, sintēzes metodes pielāgojot optimālākās lādiņietilpības iegūšanai. Sintēžu kvalitāte raksturota ar XRD, SEM, TGA, Ramana spektroskopiju un XPS. Materiālu elektroķīmisko īpašību raksturošanai veiktas galvanostatiskās uzlādes-izlādes, ciklovoltamperometrijas un elektroķīmiskās impedances spektroskopijas analīzes. Raksturota elektroķīmisko īpašību maiņa pēc izmantotās elektrovadošās oglekļa piedevas sintēzes laikā. Augstākā izlādes gravimetriskā lādiņietilpība (80 mAh/g), ātrumspēja un ciklējamība iegūta paraugam, kuram sintēzes laikā pievienotas abas oglekļa piedevas.
Protonus vadošu uz Nafion polimēra balstītu kompozītmateriālu sintēze un pētījumi izmantošanai degvielas šūnās
2015
Kurināmā elementi izraisa lielu interesi, jo ļauj pārveidot degvielu (piemēram, ūdeņradi, metanolu, metānu) bez Karno cikla ierobežojumiem, sasniedzot augstu lietderības koeficientu. Polimēru elektrolīts ļauj izveidot kurināmā elementu, kas strādā pie pietiekami zemām temperatūrām, optimālām izmantošanai portatīvo enerģijas avotu un autotransporta jomās. Izstrādājot šo darbu, uz protonus vadošā polimēra (Nafions) bāzes sintezēti jauni paraugi, pievienojot polimēram oksīdus, kas ļauj uzlabot materiāla spējas vadīt protonus pie paaugstinātām temperatūrām un relatīvā mitruma zem 100%. Tika veikti sintezēto materiālu fizikālķīmisko īpašību pētījumi, tādi kā: termogravimetrijas analīze, impedanc…